Raksti par bitēm

There are no translations available.

Šajā sadaļā vēlamies ievietot jūsu stāstus un aprakstus. Būsim priecīgi, ja vēlēsieties dalīties ar mums savā pieredzē. Lūdzu sūtiet mums vēstules par savām problēmām un to risinājumiem un mēs tās nopublicēsim!

Kā pirmais savas pieredzes aprakstu ir atsūtījis viens biškopis no Vidzemes puses, kuram šogad, pretēji daudzu biškopju atsauksmēm par šo vasaru, medus raža bija laba. Varbūt arī citiem noder šī biškopja teiktais.

 

B I Š K O P Ī B A- kā es sāku....

Jau pirms 40 gadiem sāku iepazīt saules bērnus- medus vācējas bites. Ar atvērtu biškopības mācību grāmatu devos pie stropa -dzeltenās „itālietes” pārtrauc priecīgi sanēt, bet nikni lidinās apkārt un dzeļ -nebiju sagatavojis dūmus ar ko nomierināt tās.

PIRMĀ atziņa : nelien otra mājā bez pieteikšanās un nesagatavojies saimnieču uzbrukumiem.

Turpinu lasīt pamācības grāmatā pie atvērta stropa jau otro stundu! Bites atsāk aizstāvēt savu māju kaut ik pa brītiņam dūmoju tās.

OTRĀ atziņa : vispirms izdomā ko darīsi un sagatavojies –tikai tad atver stropu un strādā veikli : strops jāaizver stundas laikā.

Uzvelku spectērpu, gumijas zābakus, rokas paslēpju motobraucēju garos ādas cimdos, pārbaudu vai draudzenes netiek garām sejas sargam =kārtīgi sadūmoju vienu mājiņu un ar lielu blīkšķi atveru stropu. Paceļu medus telpas dori, bet tā ir saausta kopā ar peru rāmjiem, kuri ar lielu troksni atlūzt un saspiežot bites iekrīt atpakaļ stropā .
Turpinu brīnīties un čammājos tālāk pie atvērta stropa =s ā k ā s  totāls uzbrukums pa visu dārzu, no pagalma padzen gaili ar vistu komandu, suns kaukdams pazūd savā būdā. Pats ar dūmekli arī paslēpjos istabā un tikai tad aizstāves pārtrauc dzelt, kad telpā vairs nav ko elpot .

Ziemā sāku mācīties biškopības kursos: bet no lektoru un citu bitenieku teiktā sapratu ļoti, ļoti maz. Minimāla nojausma par bitēm un to kopšanu sāk veidoties tikai nākamajā vasarā. Rudenī nopērku  kolhozā lētu cukuru un katrā stropā baroju tik –cik ņem pretī (apmēram 50kg) katram, atstāju peru telpā visas 15 kāres. Ziemā turpinu
mācīties biškopības kursos –nu tad sāku saprast izdarītās muļķības, jo pavasarī atklājās, ka stropos nav nevienas dzīvas bites, toties ir aizvākoti visi rāmji līdz apakšējai līstītei . Tā man iesākās un beidzās pirmā iepazīšanās ar bitēm.

Nākamā tikšanās ar bitēm turpinājās pēc pāris gadiem vācot un pārdodot  ziedputekšņus. Sākums bija ļoti izdevīgs, jo tajos laikos iepirka svaigus nežāvētus ziedputekšņus 7 km attālumā no dravas par labu cenu. Viena saime katru dienu ienesa pat 0.7-1.0 kg ,pārejās  pa 0.1-0.5 kg. Iztīrītus ziedputekšņus uzglabājam ledusskapī un reizi nedēļā aizvedām sagādei    par 25 rubļiem kilogramā. Uzradās „skaudīgas” acis un ausis -sanitāriepidēmiskā(SES) stacija aizliedza iepirkt, jo kaut kādi nesaprotami sanitārie apstākļi neesot pieņemami .
Tā arī „biznesu” nācās pārtraukt, jo vest 150 kilometrus līdz Lielvārdei par 12 rubļiem kilogramā vairs neatmaksājās.

 

Nopietnāk sāku kopt bites pēc zemes atdošanas privātajiem īpašniekiem. Aizvedu savus 4 stropus, sanagloju auļus un rudenī bija jau visos stropos medus vācējas.  Pirmie gadi, kamēr vēl varra nebija savairojusies bija bez liekām rūpēm. Tad uzradās zemes nomnieks-dānis ar savām ķimikālijām, kā rezultātā, kad vienu rudeni atstāju peru telpās neizmestu vasaras un rudens ienesumu –pavasarī 50% rāmji bija jālikvidē. Pie bitēm varēju pieiet kad atbrīvojos no darba. Saimes savlaicīgi nepaplašināju, spietoja, spieti aizlidoja = bija bites, bet medus tikai ko palaizīt.

 Praktiski un ikdienas sāku kopt bites pēc aiziešanas 100% pensijā .Pēc spietiem vairs nerāpjos kokos, bet draudzenes mani sagaida manis stādītajās dzīvžoga liepiņās turpat uz zemes. Katram stropam veicu uzskaiti pa datumiem un pasākuma apjomiem. Katru rītu uzmanīgi apsekoju katru saimi kā draudzenes strādā .Vēl ir problēmas ar skudriņām, jo 2\3 stropi izvietoti uz koka bluķiem, koks mitrumā bojājās un tur patīk dzīvot skudriņām. Eksperimentēju bites turēt un kopt finiera kastēs, lai būtu viņām siltāk ārpusē piesienu 30mm putuplasta plāksnes, bet tur arī sāk dzīvot skudriņas, pavasarī saimes ir slapjas un vārgas, finieris  pat ārpusē ir ar pelējumu un slapjš. Putuplasta plāksnes atstāju arī vasarā.

MANA PIEREDZE

 

  • Bitēm nepatīk ja kopējs viņām uzmācas savā brīvajā laikā un steigā, kad lietus līst vai gaudo vējš.
  • Ārstēt  rudenī : pret varrām iekarot plāksnītes, pret caureju sīrupam pievienojot  „nozemat” un vērmeļu spirta
    izvilkumu. Pavasarī tikai pret varrām un kandijam pievienot vērmeļu spirta pilienus. Derētu pret varrām  apstrādāt ari spietus un atdaleņus tūlīt kā māte sākusi dēt.
  • Piebarot rudenī pēc ligzdas sakārtošanas (atstāt 6-8 kāres), jo neapdzīvotajās kārēs sarūgst un sapelē barība
  • Piebarot, lai nebūtu ne vairāk un ne mazāk kā 3\4 =apmēram 3 kilogrami kārē. Dot cukursīrupu un katrai saimei
    vēl 5 litrus „apiinvert” sīrupu.
  • Paplašinot pavasarī un vēlāk vienmēr kāres saliekt tādā secībā, lai bišu maize nepaliktu kaut kur vidējās
    kārēs, tad māte neiet tālāk dēt un saime neattīstās.
  • Virs periem jāliek māšu metāla šķirtsiets –plastmasu sieti salūzt.
  • Virs māšu šķirtsieta jābūt mazai skrejiņai pa kuru izlido trani.
  • Spietu izmantošana- pirms spietu savākšanas, kaste jāiesmērē ar kaķu mētru, vienā kastē var iepurināt un savākt vairākus spietus atkarībā no kastes tilpuma un spietu svara. Spieti jātur pagrabā =1-3 dienas.
  • Stropā var pievienot nākamo spietu, kad iepriekšējā māte jau dēj, citādi aizlido pat abi spieti vai nākamo
    nepieņem un kaujas. Pirms apvienošanas abus apsmidzinu ar tējas ūdeni .
  • Tukšu stropu iesmērēt ar kaķu mētru, vidū ielikt kāri ar dējumiem, blakus kāres ar izviltām šūnām, tālāk var likt
    kāres ar mākslīgām šūnām, bet jāskatās =lai stiepļu puses būtu pret vidu, citādi var noraut mākslīgo šūnu
  • Pirms spieta kratīšanas uz sedziņas pirms skrejas - pāris kausus ar bitēm iekratīt no augšas stropā ,tad labāk un straujāk spiets iet stropā.

Jānis, Vidzemē, 68 gadi