Kāpēc mans suns vemj

There are no translations available.

Vemšana ir piespiedu kuņģa satura, un dažreiz arī tievo zarnu satura, izvadīšana no kuņģa caur muti. Vemšana pati par sevi nav slimība- tas var būt kādas slimības simptoms. Vemšanu var izraisīt daudzi iemesli un suņu īpašniekiem ik pa laikam nākas novērot savus mīluļus vemjam. Pārsvarā tam nav nopietnu iemeslu, tomēr, ja jūsu suns izvemjas vairāk kā vienu reizi vai dara to vairākas dienas pēc kārtas, kā arī, ja bez vemšanas ir arī caureja un/vai suns jūtas slikti, vetārsta apmeklējums būs nepieciešams.

Ir svarīgi, lai netiktu sajaukta vemšana ar atrīšanu. Suņi ir gaļēdāji un plēsēju pēcteči, kas nozīmē, ka viņi ir spējīgi apēst vienā reizē ļoti daudz ēdamā un ir spējīgi to arī atrīt, kā to dara plēsēji, lai pabarotu savus mazuļus. Vemšana nav normāls process un var liecināt arī par nopietnu saslimšanu.

Vemšanai izšķir trīs stadijas:  1. nelabums- šajā stadijā suns pārlieku siekalojas, ir nemierīgs, riņķo, dažreiz ēd zāli 2.rīstīšanās stadija- suns noliec galvu un rīstās, redzamas krūšu kurvja un vēdera kustības vairākas reizes, dzirdamas jocīgas skaņas un beidzot -3.stadija, kad kuņģa saturs tiek izvadīts no mutes. Ir tāda sajūta, ka sunim tas sagādā milzu pūles. Bieži vemšanas process atkārtojas pēc dažām minūtēm uzreiz.  Savukārt, ja suns tikai atrij barību, nav novērojamas šīs trīs stadijas, barības vada saturs bez liekas piepūles tiek izvadīts pa muti ārā. Atrīšana parasti notiek īslaicīgi pēc barības notiesāšanas un atrīšanas procesā netiek izvadīts kuņģa saturs, bet gan barības vada saturs. Šī masa nav sagremota, tai var būt gļotu piejaukums un bieži suns mēģinās šo masu vēlreiz apēst. Ja jums izdodas savākt atvemto vai atrīto materiālu uzreiz pēc šī procesa un nogādāt to vetārstam, tā ph reakcija arī palīdzēs atšķirt vienu no otra- atvemtai masai ph būs skābs, atrītai- tuvāks neitrālam.

Vemšanas iemesli var būt

-        gastrointestinālas izcelsmes (iemesls meklējams kuņģa-zarnu trakta problēmās): kuņģa slimības, parazīti, kuņģa dilatācija, aizsprostojumi kuņģa zarnu traktā, gastrīts, kuņģa vai zarnu čūlas, hipertropiskā gastropātija, tievo un resno zarnu slimības, hemorāģiskais gastroenterīts, alerģiskas izcelsmes gastroenterīts, aizcietējums, jūtība pret noteikta veida ēdienu, kuņģa sagriešanās.

-         vai „ne” gastrointestinālas izcelsmes: aizkuņģa dziedzera, aknu, sirds, endokrīno dziedzeru, centrālās nervu sistēmas slimības, infekcijas slimības, saindēšanās ar medikamentiem vai indēm. Šajā gadījumā vemšanas reakciju izsauc toksīni, kas nonākuši asinīs un kairina attiecīgos smadzeņu centrus.

Bieži vemšanas iemesls ir ļoti vienkāršs- suns ir negausīgi pārēdies lielā ātrumā jeb vienkārši nepanes braukšanu mašīnā

Parasti suņu īpašnieki nevar saprast, kad ir jāmeklē vetārsta palīdzība. Šeit uzskaitīsim dažas pazīmes, kas liecina, ka nekavējoties ir jāsauc savs vetārsts:

-atvemtajā masā ir redzamas asinis

- jūsu suns izturas tā, it kā gribētu vemt, bet nekas nenāk ārā

-jūsu suns izskatās uzpūties

-jums ir aizdomas, ka suns varētu būt apēdis ko indīgu

-sunim ir drudzis vai arī tas izskatās depresīvs

-suņa gļotādas ir ļoti bālas jeb iedzeltenas

-jūsu suns ir vēl kucēns, kas vēl nav saņēmis visas potes

-izskatās, ka jūsu suns izjūt sāpes

-papildus vemšanai, sunim ir arī caureja

Īpaši steidzīgi jādodas pie vetārsta, ja suns grib vemt nepārtraukti, bet nekas bez gļotām nenāk ārā, vēders sāk uzpūsties- tas var liecināt par kuņģa sagriešanos un šādā situācijā katra minūte ir svarīga. Kavēšanās var beigties ar nāvi, tāpēc nebaidieties zvanīt savam vetārstam pat naktī un lūgt veikt pārbaudi. Ja esat atraduši savu vetārstu, viņš jūs sapratīs pat tad, ja trauksme būs bijusi veltīga. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt ar tām suņu šķirnēm, kurām  raksturīgs dziļš krūšu kurvis (piem., Vācu aitu šķirnes suņiem vai dogiem)

Lai noteiktu pareizo diagnozi un nozīmētu pareizo ārstēšanu, jūsu vetārstam būs nepieciešams uzzināt sekojošo- cik pēkšņi vemšana ir sākusies, cik ilgi un cik bieži tā notiek, kāds ir atvemtās masas izskats, sakarība ar ēdienreizēm (vai uzreiz pēc ēšanas, uzreiz pēc dzeršanas), citas pazīmes (drudzis, sāpes, dehidratācijas pazīmes, caureja, vājums, svara zaudēšana, barības nomaiņa), informācija par vakcinācijām, attārpošanu, iespēju sunim piekļūt atkritumiem, medikamentiem, indēm. Jo vairāk informācijas spēsiet sniegt, jo vieglāk būs uzstādīt pareizo diagnozi, jo lielāka iespējamība, ka jūsu suns izveseļosies ātri. Varbūt jūsu suns nemaz nevem- dažreiz klepošana izskatās līdzīga vemšanai vai arī klepus tik ļoti kairina suņa kaklu, ka izraisa vemšanu. Šeit noderēs informācija par to, vai jūsu suns nesen nav bijis ciemos pie kāda klepojoša suņa. Ja ir tāda iespēja, labi ir nofilmēt vemšanas procesu un tad to parādīt savam vetārstam- tas ļoti palīdzēs pareizās diagnozes noteikšanā.

Papildus jūsu vetārsts izmērīs jūsu sunim temperatūru, pārbaudīs sirdsdarbību un elpošanu, izpalpēs vēderu, veiks rektālo pārbaudi. Atsevišķos gadījumos tiks pārbaudītas fekālijas uz parazītu klātbūtni, kā arī pārbaudes, ja būs aizdomas uz bakteriālu vai vīrusu izcelsmes saslimšanu. Tiks noņemtas asinis un veikta asins analīze, lai izslēgtu vai apstiprinātu, piemērām, hepatītu. Rentgena pārbaude būs nepieciešama, ja radīsies aizdomas, ka kuņģa zarnu traktā varētu būt iesprūdis kāds svešķermenis. Tiks izmantota arī endoskopija, ja būs nepieciešams.

Ja netiks atrasta nopietna slimība, jūsu mīlulim visdrīzāk ieteiks ieturēt diētu- nedot ēst 24-48 stundas, 6-12 stundas nedot dzert, ieteiks ievadīt elektrolītus vēnā vai zemādā, lai novērstu dehidratāciju (atūdeņošanos, kas ir viens no bīstamākajiem vemšanas un caurejas pavadoņiem). Ja vemšana apstāsies, tad ēdināšanu jūsu vetārsts ieteiks atjaunot pamazām- sākumā 3-6 reizes dienā ļoti mazos daudzumos, arī dzert sākumā ieteiks piedāvāt nelielos apjomos, varbūt pat ledus kubiciņu veidā.

Vemsanas relfeks var but divejads- tiek kairinati gremosanas trakta organi, impulss paraidits no nerviem, kas atrodas sajos organos uz msadzenu vemsanas centru un tiek izraisits vemsanas reflekss. Bet process var but ari tiess kairinajums smadzenu centram, ja vemsanas celonis nav problemas ar kunga-gremosanas traktus.

Vemasana medz but aktua un hroniska. Kad process ir akuts-tas paradas peksini, kad hronisks- vemsana paradas pamazam un ilgst vairakas nedelas ik pa laicinam. Vemsana pati par sevi nenodara lielu launumu sunim, lielakais launums ir vemsanas sekas- kas var but dehidratacija- organisma atudenosanas ar sekojosu asisns sabiezesanu un pat navi.

Lai noteiktu pareizo diagnozi, vetarstam bus nepieciesams iztaujat jus, iztaustit suna vederu, apzkatit muti, taisno zarnu, izmerit temperaturu, veikt asisns, urina un fekaliju analizi, endoskopiju, rentgena, sonografijas un citas analizes, ja nepieciesams.

Ka arstesanu vetarsts nozimes specifisko un nespecifisko arstesanu- nespecifisko- apturot vemsanu ar medikamnetu palidzibu, atjaunojot zaudeto skidrumu ar intravenozu un zemadas skidruma ievadisanu. Specifiska arstesana tiks nozimeta, lai likvidetu vemsanas celoni-pamata slimibu. Vetarsts noteikti ieteiks nedot sunim est vismaz 24 stundas

Visbiežāk sastopamās slimības, kas var izraisīt vemšanu:

Barības nomaiņa

parasti citas saslimšanas pazīmes nav, dažreiz neliela caureja. Ārstēšana- bada diēta, pamazām pieradinot pie jaunās barības

Barības alerģija

papildus pazīmes- caureja, pastiprināta gāzu izdalīšanās. Diagnozi palīdzēs uzstādīt atsevišķu barības sastāvdaļu izņemšana no diētas (t.s. izmēģinājumu diēta). Ārstēšana- izvairīšanās no alerģiju izraisošās barības.

Bakteriāla infekcija

neliela vai pamatīga asiņaina caureja kā papildus simptoms, drudzis, apetītes zudums. Pārsvarā jauniem suņiem vai suņiem ar vāju imunitāti. Izraisītāji –salmonella, E.coli, clostridia. Diagnozi palīdzēs uzstādīt mikrobioloģiskā fekāliju analīze. Ārstēšana- antibiotikas, imunitāti stiprinoši līdzekļi, intravenozi šķidrums, lai novērstu dehidratāciju. Saimniekiem jāpievērš uzmanību savai higiēnai- jāmazgā rokas, jālieto cimdi, jo cilvēks var inficēties no suņa izdalījumiem.

Vīrusu infekcija

jauni, nevakcinēti suņi visjūtīgākie. Papildus simptomi- drudzis, caureja, depresija, sāpes vēderā, fekālijās atrodams parvovīruss, izmaiņas balto asins ķermenīšu skaitā. Ārstēšana- antibiotikas, lai novērstu sekundāro infekciju, intravenozi šķidrums, imunitāti stiprinošie līdzekļi. Ja parādās neiroloģiski simptomi un asins un urīna analīzes uzrāda mēra vīrusa klātbūtni, ārstēšana tāda pati, bet prognozes ir sliktas (visdrīzāk suns aizies bojā).

Kuņģa sagriešanās

visvairāk predisponēti lielo šķirņu, dziļo krūšu kurvju suņi. Citas pazīmes- uzpūties vēders, nemiers, sāpes. Suns mēģina vemt, bet nekas nenāk ārā.  Palīdzēs diagnozi uzstādīt radiogrāfija. Ārstēšana-operācija.

Svešķermenis mutē

Suns vemj nenorimstot, atverot muti redzamas svešķermeņa pēdas- iedūries kaula gabals, ap mēles sakni apķērusies saite ar svešķermeni tālāk barības traktā utt.

Kuņģa zarnu traktā iesprūdis svešķermenis

Dažreiz novēro arī caureju, apetītes zudumu, progresējošu depresīvu stāvokli,  iespējamas sāpes vēderā, parasti vemšanas rezultātā nekas netiek izvemts. Bieži rodas tiem suņiem, kuriem tiek piedāvāti graušanai kauli. Diagnozi palīdzēs uzstādīt rentgens, pārbaudes ar bāriju, ultraskaņa. Dažreiz svešķermenis iziet pats ārā pēc vairāku dienu badošanās, tomēr parasti nepieciešama operācija.

Saindēšanās ar toksīniem

Parasti novērojama tiem suņiem, kurus mēdz atstāt nepieskatītus vietās, kur ir piekļuvē toksīnus saturošiem materiāliem- atkritumiem, medikamentiem, sadzīves ķīmijai.  Kā blakus pazīmes novērojamas- depresija, apetītes zudums, vēdera sāpes, dažreiz caureja, dehidratācija.  Diagnozi palīdzēs uzstādīt asins, urīna un fekāliju analīzes, rentgens.  Ārstēšana atkarīga no toksiskās vielas, bet ļoti biezi prognoze nav laba.

Jūras slimība

Dažiem suņiem  tāpat kā cilvēkiem mēdz būt slikti, braucot mašīnā vai uz kuģa. Ja jūs sunim vemšanu novērojat tikai transporta līdzekļos, un nekādas citas pazīmes nav novērojamas, tad zināt, ka jūsu sunītim nav paveicies. Ir dažādas metodes kā suņus mēģina pieradināt pie automašīnām, bet parasti visefektīvākais,  ir medikamenti.

Zarnu parazīti

Parasti ar zarnu parazītiem saistīta vemšana ir novērojama kucēniem un suņiem ar ļoti zemu imunitātes līmeni. Parasti vemšana uzrodas pamazām, līdztekus novērojama caureja, palielināts vēdera apjoms, bet tajā pašā laikā, sataustāmas ribas, fekālijām tumša krāsa,  smagos gadījumos –gļotādas anēmiskas, dehidratācija, apmatojums nespodrs. Smagos gadījumos zarnu parazīti tiek ari izvemti. Diagnozi palīdzēs uzstādīt fekāliju analīze, izvemto masu pārbaude uz zarnu parazītu klātbūtni. Vetārsts nozīmēs pretparazitārās zāles un imunitāti stiprinošu terapiju smagākos gadījumos.

Diabēts

Parasti novērojams vēcākiem un sieviešu kārtas suņiem, īpaši dažādiem šnauceriem un pūdeļiem.  Slimība parādās pamazām, vemšana tāpat. Papildus pazīmes- palielināta urinācija un slāpes. Diagnozi palīdzēs uzstādīt asins un urīna analīzes. Ārstēšanā tiks izmantota insulīna terapija un diēta.

Piometra

Tas ir dzemdes iekaisums, kas parasti ir novērojams kucēm, kurām nesen beigusies meklēšanās. Kā blakus pazīmes ir izdalījumi no vagīnas, palielinātas slāpes un urinācija. Dažreiz kuces aiz sevi visu satīra, līdz ar to, izdalījumus no vagīnas saimnieks var arī nepamanīt.  Diagnozi palīdzēs uzstādīt asins analīzes un ultraskaņas pārbaude. Ārstēšanā parasti bez dzemdes operācijas neiztikt, kā arī būs vajadzīga antibiotiku terapija.

Hepatīts, leptospiroze

Papildus pazīme- gaišas, gandrīz baltas fekālijas, tumšs urīns, vēlāk parādās dzeltenas gļotādas, arī acu baltumi. Diagnozi palīdzēs uzstādīt asins un urīna analīzes. Ārstēšana parasti ir ilgstoša un ietver sevi imunitāti stiprinošu terapiju, diētu un šķidrumu atjaunojošu preparātu ievadīšanu.

Neiru slimības

Visbiežāk izraisa pielonefrīts, glomerulonefrīts, urīnkanālu aizsprostošanās. Parasti novērojams vecākiem suņiem . Kopā ar vemšanu ir pastiprināta vēlme dzert, pastiprināta urinācija, tomēr var novērot arī urinācijas samazināšanos, ja ir notikusi urīnkanālu aizsprostošanās. Urēmijas gadījumā novērojamas asinis izvemtajās masās.  Diagnozi palīdzēs uzstādīt asins un urīna analīzes, arī rentgena un sonogrāfiskās pārbaudes.  Ārsts nozīmēs diētu, šķidruma terapiju, medikamentus nieru ārstēšanai vai operāciju nierakmeņu vai urīnakmeņu gadījumā. Ja nieru problēmas ir izraisījusi dehidratācija vai intoksikācija ar toksīniem, suns pastiprināti dzers un urinēs, kas bieži vien ir novērojams ilgi pirms tam, kad parādās vemšana.

Gastrīts

Jeb kuņģa iekaisums. Bieži izraisa heliobaktērijas, „ kuņģa tārpi”. Parasti nenovēro citas pazīmes kā tikai vemšanu. Ja papildus ir arī kuņģa čūla, tad izvemtajās masās redzamas asins pēdas. Kuņģa čūlu var izraisīt arī medikamenti. Diagnozi palīdzēs uzstādīt endoskopija. Vetārsts nozīmēs vemšanu apturošus medikamentus, kuņģa iekaisumu mazinošus līdzekļus, antibakteriālu vai pretparazītu terapiju.

Gastroeosofegālais refluks

Visbiežāk novēro plakano purnu suniem- buldogiem, mopšiem. Vemšana neparādās pēkšņi un ir ilgst vairākus mēnešus, ja netiek ārstēti. Raksturīgas pazīmes, siekalu putošana, atrīšana vai vemšana, smirdīga elpa.  Diagnozi palīdzēs uzstādīt endoskopija un pārbaudes ar bāriju. Vetārsts nozīmēs biežu un maztaukainu ēdienu, medikamentus, kas samazina kuņģa skābes un paātrina ēdiena izvadīšanu no kuņģa.

Granulomatozais enetrīts, eozonofīlais gastroenterokolīts, limfātiskais enetrīts

Novēro hronisku vemšanu un caureju, dažreiz ar asinīm un gļotu piejaukumu, fekālijas tumšas. Visbiežāk novēro vidēja vecuma vācu aitu suņiem. Diagnozi palīdzēs uzstādīt zarnu biopsija, fekāliju pārbaude. Ārstēšana iekļaus sevī diētu, antibiotiku terapiju, probiotikas, pretiekaisuma līdzekļus

Pankreatīts

Jeb aizkuņģa dziedzera iekaisums. Novēro tiem suņiem, kuri tiek baroti ar īpaši treknu barību ilgstoši, kas parasti ir atliekas no cilvēku ēdiena, ka ari suņi, kas ir tikusi klāt atkritumiem. Īpaši sirgst ar šo slimību  sņauceri un jorkšīras terjeri vidēja vecuma. Vemšana parasti parādās pēkšņi un parasti ir bieža.  Papildus pazīmes ir sāpīgs  vēders un dehidratācija. Diagnozi palīdzēs uzstādīt asins analīze. Kā ārstēšana tiek nozīmēta pilnīga barības noņemšana, šķidruma terapija, medikamenti, kas novērš vemšanu , vēlāk vienīgi zemu tauku dieta.

Dažādi audzēji

Citas pazīmēs audzēju gadījumā parasti ir atkarīgas no audzējā lokalizācijas un attīstības pakāpes. Vemšana šādās situācijās parasti parādās pakāpeniski. Kā ārstēšanu vetārsts nozīmēs operāciju, ķimioterapiju un radioloģisko apstrādi. Dažreiz nāksies pieņemt nopietnāku lēmumu- lēmumu par mīluļa moku atvieglošanu ar eitanāzijas palīdzību.

Vidusauss iekaisums

Parasti šādā gadījumā ir koordinācijas traucējumi, riņķošana ap savu asi, galvas liekšana uz vienu pusi. Vetārsts nozīmēs ārstēšanu ausīm.